Errolda enfiteutikoak laborantza-kontratu mota bat dira, Erdi Aroan askotan erabiltzen dena. Bere ezaugarraririk nabarmenena betikotasuna da, beraz, ordiontzekoak ziren, laborarientzatako abantail ...handia zena. Artikulu honetan, Bizkaian XVIII eta XIX. mendeetakoak aztertuko ditugu. Garai honetako kontratuen iraunkortasuna eta jarraitutasuna agerian uztea izango dugu helburu. Izan ere, lur-sailak transmititzeko kontrato enfiteutikoak erabiltzaea ohizko praktika zen, eta ohitura hau erreforma liberalek ez zuten bukatu.Dokumentzaioaren iturriak honako hauek dira: udaleko nahiz judizialeko dokumentazioa, eta udaletako erroldak luditzeko Ogasunaren expedienteak. The emphyteutic contract is a kind of lease holding farm contract used frequently during the Middle Ages. Its main characteristic consists on being perpetual, and therefore, hereditary, so the leaseholder farmer has some advantages in order to plan the use of agricultural land on a long term basis. The aim of this paper is the study of emphyteutic contracts during the 18th and 19th centuries in Vizcaya (Spain), proving that the transfer of the land via emphyteusis did not stop with the liberal reforms of that period. The sources of the study are administrative files from the municipalities, judicial documents, and the legal proceedings of closing contracts of the Public Finance Institution. Los censos enfitéuticos son una modalidad de contrato agrario muy utilizada durante la Edad Media. Su característica principal es la de ser perpetuos y por tanto hereditarios, lo cual supone una gran ventaja para el campesino. En este artículo abordamos su estudio durante los siglos XVIII y XIX en Vizcaya. El objetivo es demostrar su continuidad y permanencia en esta etapa, comprobando que hay una práctica habitual de trasmitir la tierra con contratos enfitéuticos que no se acaba con las reformas liberales.Las fuentes utilizadas consisten en documentación municipal, judicial y los expedientes de Hacienda de redención de censos pertenecientes a los propios de los municipios.
Otrā pasaules kara laikā Daugavpils cietokšņa teritorijā bija krievu karagūstekņu nometne "Stalag-340", bet Daugavpils cietokšņa nocietinājumos - ebreju geto. Liela daļa pilsētas 1944.gada jūlijā ...tika nopostīta. Pēckara gados Daugavpilī izvērsās lielu rūpnīcu celtniecība. Tika atjaunota lokomotīvju remonta rūpnīcas darbība, tika uzceltas pievadķēžu, elektroinstrumentu u.c. rūpnīcas. 1959.gadā tika uzcelts lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Latvijā - Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca. Reizē ar rūpnīcu būvi pārsvarā no Krievijas un Baltkrievijas ieveda to strādniekus, kam izbūvēja daudzstāvu dzīvojamo namu rajonus, lielākais no tiem - "Ķīmiķu ciemats". 1953.gadā Grīvu pievieno Daugavpilij. Daugavpilī kļūst par 5 rajoniem vairāk. 1959.gadā Centrā uzbūvēta pirmā piecstāvu ēka Daugavpilī, Viestura ielā. 1961.gadā Tika uzsākta daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecība rajonā “Križi”. 1969.gadā Esplanādē uzbūvēta pirmā deviņstāvu ēka Daugavpilī. No 1982.gada tika uzsākta jauno pilsētas mikrorajonu celtniecība: Jaunā Forštadte un Ruģeļi
