Ekoturizam je održivi oblik turizma koji u zaštićenim područjima pruža podršku zaštiti prirode i održivom razvoju lokalnih zajednica u njihovu okruženju. Rezervati biosfere posebna su područja s ...relativno izvornom prirodom i aktivnim društveno-ekonomskim razvojem, kao i s kulturnim osobnostima koje moraju biti suglasne s ekološkim okruženjem. Spoznaja o interakciji ekoloških, ekonomskih, kulturnih i društvenih čimbenika u nekom rezervatu biosfere predstavlja temelj za postavljanje koncepcije održivog razvoja ekoturizma. Ovaj rad obuhvaća analizu koncepcija razvoja ekoturizma zaštićenih područja Kopački rit (Hrvatska) i Gornje Podunavlje (Srbija), u rezervatima biosfere Mura – Drava – Dunav (Hrvatska) i Bačko Podunavlje (Srbija), s glavnim ciljem da se napravi usporedna analiza njihove opće organizacije. Rezultati istraživanja pružaju ključne informacije o zaštiti prirode u skladu s nacionalnim zakonodavstvima i međunarodnim standardima zaštite prirode, degradacije prirode i izazova upravljanja zaštićenim područjima, organizacije ekoturizma, povezanosti između zaštite prirode i razvoja ekoturizma, projekata koji podržavaju zaštitu prirode i razvoj ekoturizma i uključivanja lokalnog stanovništva u daljnji razvoj.
Tri vrste jednostrukih mreža stajačica različitih veličina oka su testirane na uniformnom muljevitom dnu Piranskog zaljeva. U radu su opisane i uspoređene metode, predstavljeni njihovi pozitivni i ...negativni aspekti te predložen plan uzorkovanja koji bi se mogao koristiti za različite istraživačke ciljeve. Istraživačko uzorkovanje se odvijalo zimi u razdoblju od 2010. do 2012. godine, a uzorkovalo se u neposrednoj blizini uzgajališta lubina u sjevernom dijelu Jadranskog mora. U Nordijskom 1.5 tipu mreža nađeno je 5 vrsta organizama, u odnosu na 23 u Jadranskom 2.5, te 20 vrsta nađenih u Jadranskom 5.0 tipu mreže. Nadalje, u Nordijskom 1.5 tipu mreže su uhvaćene samo pridnene vrste organizama, s tim da je do reprezentativnog uzorka bilo puno teže doći. S druge strane, u oba Jadranska tipa mreža su nađene bentopelagične i pelagične vrste riba, te je utvrđena korelacija između visine mreže i veličine riba. Premda se s obje vrste mreža Jadranskog tipa relativno lako došlo do reprezentativnog uzorka, Jadranska 2.5 mreža je dala bolje rezultate s obzirom na CPUE te tako postigla bolji omjer uloženog i dobivenog.
19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Ķemeru parkā virs spēcīga sēravota veidots paviljons un ķirzaciņas skulptūra
Aiz paviljona redzamā ēka ir Ķemeru tramvaju depo (1911-1982)
Sekmīgākai dziedināšanai ārsti ieteica ilgstošas pastaigas svaigā gaisā. Tā nu tūkstošiem kūrviesu ik dienas devās staigāt pa Ķemeriem un apkārtni. Ērtākai un interesantākai pastaigai gar Vēršupīti ...tika izveidots milzīgais Ķemeru parks. Galvenos parka veidošanas darbus 19. gadsimta beigās bez atlīdzības veica Rīgas dārznieks M. Vāgners. Parks bija ļoti bagāts ar mazo arhitektūru - skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem. Diezgan liela daļa šīs bagātības saglabājusies līdz mūsdienām. Tālumā redzams ūdenstornis kuru 1929. gadā uzcēla līdzās Ķemeru peldu iestādei. Tas bija 42 m augsts (augstākā būve Ķemeros), arhitekts F. Skujiņš. Torņa galā bija ierīkots skatu laukums, no kura kūrorta viesi varēja aplūkot apkārtni
Līdzās Ķemeru peldu iestādei 1929. gadā uzcēla oriģinālas konstrukcijas ūdenstorni. Tas bija 42 m augsts (augstākā būve Ķemeros), arhitekts F. Skujiņš. Torņa galā bija ierīkots skatu laukums, no kura ...kūrorta viesi varēja aplūkot apkārtni
Viens no Ķemeru parka arhitektūras izteiksmīgākajiem objektiem. Uz mākslīgi izveidotās “Mīlestības saliņas” Vēršupītes kanāla noslēgumā jau kopš 19.gs. atradies kokgriezumiem bagātīgi rotāts ...paviljons. Tagadējā mūra rotondā kūrorta viesiem piedāvāti dzērieni ar uzkodām un atskaņota mūzika. Pie saliņas ir mūrēta terase uz laivu piestātni. Ar nelielām laiviņām bija iespējams braukāt pa Vēršupīti un kanālu sistēmu. Uz paviljona augšējo platformiņu ved kāpnes
Līdzās Ķemeru peldu iestādei 1929. gadā uzcēla oriģinālas konstrukcijas ūdenstorni. Tas bija 42 m augsts (augstākā būve Ķemeros), arhitekts F. Skujiņš. Torņa galā bija ierīkots skatu laukums, no kura ...kūrorta viesi varēja aplūkot apkārtni
