Talsi ir viena no gleznainākajām Latvijas pilsētām, tā atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritorijā, pilsētai ir izteikti paugurains reljefs. Vārds - Talsi pirmo reizi minēts 1231. gadā. 15. gadsimtā šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi. 20. gadsimta sākumā pilsētiņa piedzīvoja gan 1905. gada decembra sacelšanos, gan soda ekspedīcijas briesmu darbus - tika nodedzinātas ap 60 ēkas, nošauti cilvēki. 1917. gada vasarā Talsus okupēja ķeizariskās Vācijas armija, pirms tam krievu valdība iedzīvotājiem spaidu kārtā lika doties bēgļu gaitās. Vācu okupācijas iestādes 1917. gadā atjaunoja Kurzemes hercogisti Prūsijas protektorātā. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili. Mierlaika dzīve sākās ar 1920. gadu. Talsi bija un palika amatnieku un sīktirgotāju pilsēta, kur katrā mājā bija pa sīkbodītei. 1935. gadā Talsos bija 4 116 iedzīvotāji ( 82 % latvieši, 12 % ebreji, 3 % vācieši)