Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti ...audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas
19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti ...audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti ...audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas
Slovenski lovski muzej ima od leta 1975 stalno razstavo v Tehniškem muzeju Slovenije. Razglednica prikazuje eno od sob te zbirke, kjer je razstavljen razvoj gamsovih rogljev in diorama kozorogov.
Druvienas vecā skola, kurā tagad izveidots muzejs, celta 1868.gadā. Kā skola tā tika izmantota līdz 1951.gadam un tajā mācījušies tādi ievērojami cilvēki, kā rakstnieks Jānis Poruks, ...literatūrzinātnieks un bibliogrāfs Kārlis Egle, žurnālists un komponists Jānis Straume, un citi. Kopš 1966.gada vecajā skolā iekārtots muzejs, kurā var aplūkot, kāda izskatījās Vidzemes lauku skola deviņpadsmitā gadsimta beigās, divdesmitā gadsimta sākumā. Te iekārtotas mācību klases, guļamtelpas un pat maizes lādīšu kambaris, kurā kādreizējie skolēni glabāja savus no mājām paņemtos ēdienu saiņus. Muzejā izvietoti arī tā laika darba rīki un sadzīves priekšmeti kā arī ekspozīcija par Druvienas ievērojamajiem novadniekiem
