Jūrmalas brīvdabas muzejs dibināts 1970. gadā kā zvejnieku kolhoza "Uzvara'' Tautas sabiedriskais muzejs.Brīvdabas muzeja ekspozīciju veido 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma zvejnieku ēkas un ...būves, vecie zvejas kuģi, dažādi zvejniecību raksturojošie priekšmeti. Muzeja ekspozīcija izvietota 8.6 hektāru platībā Raga kāpu zonā,netālu no Lielupes ietekas jūrā
Jūrmalas brīvdabas muzejs dibināts 1970. gadā kā zvejnieku kolhoza "Uzvara'' Tautas sabiedriskais muzejs. Brīvdabas muzeja ekspozīciju veido 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma zvejnieku ēkas un ...būves,vecie zvejas kuģi, dažādi zvejniecību raksturojošie priekšmeti. Muzeja ekspozīcija izvietota 8.6 hektāru platībā Raga kāpu zonā,netālu no Lielupes ietekas jūrā
Jūrmalas brīvdabas muzejs dibināts 1970. gadā kā zvejnieku kolhoza "Uzvara'' Tautas sabiedriskais muzejs.Brīvdabas muzeja ekspozīciju veido 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma zvejnieku ēkas un ...būves,vecie zvejas kuģi,dažādi zvejniecību raksturojošie priekšmeti.Muzeja ekspozīcija izvietota 8.6 hektāru platībā Raga kāpu zonā,netālu no Lielupes ietekas jūrā
Razmatra se uloga regionalnog etnografskog muzeja, čiji su djelatnici svjesni
da je danas iznimno važno pri oblikovanju muzejskih interpretacija uzeti u obzir
"pogled iznutra", odnosno mišljenje i ...stav određene zajednice o vlastitoj kulturi.
Događa se, međutim, da neke zajednice imaju predstavnike čije je viđenje lokalne
kulture utjecajno, ali osobno i individualno i može se razlikovati od ostalih
članova zajednice te od zaključaka etnologa. Druge pak zajednice mijenjaju
manje ili više drastično dosadašnju kulturnu praksu i odabiru nove elemente
koji ih predstavljaju. U tekstu su iznesena dva takva primjera iz Istre. Postavlja
se pitanje kako se etnolozi, koji moraju interpretirati njihovu kulturu prema
tome trebaju postaviti i kakve se sve dileme pritom javljaju.
19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti ...audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
Šlokenbekas (Schlockenbeck) muiža rakstos pirmo reizi minēta 1484. gadā To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju. Šlokenbekas muiža tika veidota ...kā slēgts komplekss. Ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, ieeja pagalmā bija caur nocietinātiem vārtiem. Muiža ir vairākkārt pārbūvēta un papildināta ar jaunām ēkām, jo 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, kad tā bija zaudējusi militārā atbalsta punkta funkcijas, to aizvien vairāk pielāgoja saimnieciskai dzīvei. Līdz 1920. gadam muiža piederēja barona fon Rekes dzimtai. Pēc tam tā kļuva par valsts īpašumu. No 2006.gada Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta padomes īpašumā. 2006.gadā muižā tika veikti lieli atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu ar mūsdienu elpu telpu iekšpusē. Šobrīd muižā atrodas Latvijas ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, Smārdes pagasta Tautas nams un Milzkalnes ciema bibliotēka. Šlokenbekas muiža ir vienīgais saglabājies nocietinātās muižas paraugs Latvijā
Šlokenbekas muižas kompleksā ietilpst Kalna ratnīca.Tās vietā sākotnēji bijis vārtu tornis, vēlāk klēts un tagad ratnīca. Unikālas ir vismaz divus gadsimtus vecās jumta nesošās konstrukcijas, kas sastiprinātas ar koka tapām, bez nevienas naglas.Tagad te izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Lejas ratnīca no 18. līdz 19. gadsimtam kalpojusi kā vēršu laidars un spirta glabātuve. Uzsākot muižas atjaunošanas darbus, tā praktiski uzcelta no jauna. Tagad Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Pagrabs atrodas zem kalna ratnīcas un ir viena no vissenākajām muižas daļām (apmēram 400 gadus vecs). Agrāk te glabāts spirts un alus pirms to realizācijas. Tagad pagrabā izveidota saimniecības priekšmetu kolekcija
19. gadsimta nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 20.gadsimta 70. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti ...audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Lielajā saimes istabā ir apskatāmi tā laika tērpi, kā arī kolhozu laiku vēstures ekspozīcija. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas
