Latvijas historiogrāfijā joprojām nav pietiekami izpētīta 1905. gada revolūcijas tēma. Pirmā monogrāfija atjaunotajā Latvijā tika izdota tikai 2018. gadā, iezīmējot pozitīvu pavērsienu tēmas izpētē. ...Vēsturnieces Līgas Lapas nozīmīgajā pētījumā “Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā” (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018) ir analizēta kaujinieku un mežabrāļu kustība, un tajā iezīmējas arī daudzas problēmas, kurām pētniecisko uzmanību varētu veltīt medicīnas vēsturnieki. Viena no tādām tēmām ir 1905. gada revolūcijas dalībnieku likteņi. Dažus no viņiem notikumu gaita vai pašu rīcība noveda psihiatriskajā slimnīcā Aleksandra Augstumos Rīgā. Pacientu slimību vēstures ir specifisks dokumentu veids, un mediķa skatījumam ir būtiska nozīme vēsturisko personību izpratnē. Piedāvājam Latvijā pirmo darbu, kas paver perspektīvu šāda veida avotu izpētē. Publiski pirmo reizi klausītāji ar to tika iepazīstināti Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās konferences Medicīnas vēstures sekcijas sēdē 2018. gadā. Tādējādi ceram radīt pamatu diskusijai par slimības vēs- turu izpētes jēgu un iespējamo nozīmi 1905. gada revolūcijas izpētē.
Medicīniskā izpratnē psihiatrijai ir visai nesena vēsture, kaut gan garīgās slimības cilvēcei pazīstamas jau kopš senajiem laikiem, un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuru pienākums vai iniciatīva bija ...rūpes par slimajiem. Par psihiatrijas kā medicīnas nozares sākumu pieņemts uzskatīt 18. gs. beigas, kad sākumā Francijā, vēlāk arī pārējā Rietumu pasaulē sākās pārmaiņas psihiatriskajā aprūpē un tika popularizēta humāna attieksme un morālā ārstēšana garīgo slimību gadījumā. Šīs pārmaiņas vēsturē pazīstamas kā Filipa Pinela reformas. Savukārt 19. gadsimtam un it sevišķi 20. gadsimta sākumam Rietumu pasaulē raksturīgs institucionalizētas psihiatrijas uzplaukums, kas medicīnas vēstures pētījumos skaidrots dažādi. Par tā iemesliem tiek minēti zinātniskie sasniegumi psihiatrijā un psihiatrijas kā akadēmiskas disciplīnas attīstība, industrializācijas un urbanizācijas sekas, kā arī likumdošanas izmaiņas nolūkā nodrošināt vidusslāņa vēlmi pēc kārtības un drošības.
Tā saukto Dievam tīkamo iestāžu atklāšana 1824. gadā Aleksandra Augstumos bija nozīmīgs notikums plašas iedzīvotāju grupas, galvenokārt nabagu un slimo apgādībā un ārstēšanā. Šīs iestādes ietvēra ne ...vien medicīniskas (psihiatrisko, venerisko, somatisko) nodaļas, bet arī vairākas sociālas iestādes – labošanas iestādes arestantiem, bezdarbniekiem un klaidoņiem, kā arī nabagmāju, kurā tika uzturēti gan nespējnieki, gan bērni un pusaudži. Visiem šiem dzīves atstumtajiem, kurus apsargāja apstākļos, kas atgādināja cietumu, bija nepieciešama ne vien medicīniskā un sociālā palīdzība, bet arī dvēseles dziedināšana, ko uzskatīja par nozīmīgu "morālās terapijas" (šodien mēs teiktu – psihoterapijas) paveidu.
Ārsts psihiatrs Arnolds Laksbergs (1901–1983) bijis ilggadējs Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" ārsts, viens no bērnu psihiatrijas attīstītājiem Latvijā. Medicīnas vēsturnieku ...aprindās A. Laksbergs pazīstams arī kā aizrautīgs kolekcionārs, medicīnas vēstures pētnieks un Latvijas psihiatrijas vēstures muzeja izveidotājs Jelgavā. Arnolds Laksbergs absolvējis Medicīnas fakultāti 1931. gadā. Nemierīgie un traģiskie 20. gadsimta notikumi Latvijas vēsturē atspoguļojas arī A. Laksberga darba gaitās. Vairākkārt mainot darba vietas, A. Laksbergs par psihiatru strādājis teju visās Latvijas psihiatriskajās klīnikās. Psihiatra darba gaitas viņš iesāka LU klīniskajā bāzē Sarkankalna slimnīcā sākotnēji (no 1925. gada) kā voluntieris klīnikā, vēlāk kā voluntārasistents Psihiatrijas katedrā. No 1933. līdz 1938. gadam A.Laksbergs bija galvenais ārsts Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā, bet no 1938.līdz 1940. gadam viņš vadīja Strenču psihiatrisko slimnīcu. Kara laikā īslaicīgi par psihiatru strādājis Ģintermuižā (1941–1942) un Aleksandra Augstumu iestādē(1940 un 1944–1946). Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā A. Laksbergs atkal ieradās Ģintermuižā – šoreiz, lai tur aizvadītu visu savu garo darba mūžu. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā lielu materiālu kopu veido Arnolda Laksberga atstātās rakstveida liecības psihiatrijas vēsturē. Starp tām īpašu uzmanību piesaista A. Laksberga atmiņas par mazākzināmu notikumu Latvijas psihiatrijas vēsturē – par Latvijā pirmās psihiatriskās kolonijas organizēšanu.
PDF