Aizputes Sv.Jāņa evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latvijā, dokumentos pirmo reizi minēta 1378. gadā, kad Aizputei piešķirtas pilšētas tiesības. No 1698. gada līdz 1699. gadam ...baznīca pilnībā pārbūvēta un pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1860. gadā. 1730. gadā baznīcai piebūvēja torni, tā augšdaļas stūros astoņskaldņu fiāles, noslēgumā - zema astoņstūra piramidāla smaile. Draudzes telpas austrumu fasādes un sakristejas fasāžu zelmiņus noslēdz neogotiski dzeguļi. 1990. gada 14. jūnijā no baznīcas izzagta altārglezna "Kristus debesbraukšana". Nozagto altārgleznu aizvietoja ar baznīcas īpašumā bijušo un esošo F. Valtera "Krustā sistais" (1864). Baznīcas zvans pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms 416 gadiem, 1589. Baznīcā ir slavenās vācu firmas "Sauer" 1904.gadā būvētās ērģeles. Aplūkojamas vairākas gleznas - "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833., J.I. Eginks), pa labi no altāra Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne (1423.) Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1252. gada 18. oktobrī. 16. un 17. gadsimtā. Baznīcas ēka vairākkārt degusi un pārbūvēta, atjaunota no 1655. līdz 1665. gadam pēc Kurzemes ...un Zemgales hercoga Jēkaba pavēles. Pēc četriem gadiem atkal cietusi ugunsgrēkā, tomēr saglabājies altāris, kancele un celtnes mūri. 1672. gadā baznīca atjaunota. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru. Regulāri notika izstāde un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, kā īpašums 2006. gadā
Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1252. gada 18. oktobrī. 16. un 17. gadsimtā. Baznīcas ēka vairākkārt degusi un pārbūvēta, atjaunota no 1655. līdz 1665. gadam pēc Kurzemes ...un Zemgales hercoga Jēkaba pavēles. Pēc četriem gadiem atkal cietusi ugunsgrēkā, tomēr saglabājies altāris, kancele un celtnes mūri. 1672. gadā baznīca atjaunota. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru. Regulāri notika izstāde un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, kā īpašums 2006. gadā
Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1252. gada 18. oktobrī. 16. un 17. gadsimtā. Baznīcas ēka vairākkārt degusi un pārbūvēta, atjaunota no 1655. līdz 1665. gadam pēc Kurzemes ...un Zemgales hercoga Jēkaba pavēles. Pēc četriem gadiem atkal cietusi ugunsgrēkā, tomēr saglabājies altāris, kancele un celtnes mūri. 1672. gadā baznīca atjaunota. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru. Regulāri notika izstāde un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, kā īpašums 2006. gadā
Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1252. gada 18. oktobrī. 16. un 17. gadsimtā. Baznīcas ēka vairākkārt degusi un pārbūvēta, atjaunota no 1655. līdz 1665. gadam pēc Kurzemes ...un Zemgales hercoga Jēkaba pavēles. Pēc četriem gadiem atkal cietusi ugunsgrēkā, tomēr saglabājies altāris, kancele un celtnes mūri. 1672. gadā baznīca atjaunota. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru. Regulāri notika izstāde un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, kā īpašums 2006. gadā
Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1252. gada 18. oktobrī. 16. un 17. gadsimtā. Baznīcas ēka vairākkārt degusi un pārbūvēta, atjaunota no 1655. līdz 1665. gadam pēc Kurzemes ...un Zemgales hercoga Jēkaba pavēles. Pēc četriem gadiem atkal cietusi ugunsgrēkā, tomēr saglabājies altāris, kancele un celtnes mūri. 1672. gadā baznīca atjaunota. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru. Regulāri notika izstāde un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, kā īpašums 2006. gadā
LOS DISCVRSOS DE LA RELIGION, CASTRAMENTAÇION, ASSIENTO del Campo, Baños y exerçiçios de los Antiguos Romanos y Griegos /
Jazyk originálu - fre.
Jazyk originálu: fre
Johans Kristofers Broce zīmējumu ar nosaukumu "Tā dēvētā klostera apkārtnes zīmējums Rīgā 1781. gadā" veidojis, lūkojoties no nama Jēkaba ielā 10 augšējiem logiem. J.K.Broces publicēto darbu 1. ...sējumā, zīmējumā apzīmējot katru no tā redzamajām ēkām ar burtiem, sniegti arī paskaidrojumi. Klostera apkārtne savu nosaukumu ieguvusi no 1237. gadā dibinātā Marijas Magdalēnas klostera. Jēkaba baznīca un tornis savos pirmsākumos esot atradusies ārpus mūra loka. Ordeņa mestra pilij visos četros stūros bijuši torņi, no kuriem vienam, ar jaunāko smaili, bijis pulkstenis. Redzams arī vecais Bruņniecības nams
Historia Pontifical, y Catholica: enla qual se contienen las Vidas y hechos notables, de todos los summos Pontifices Romanos. Con el discurso de la Predicacion Apostolica. Y el estado de la Yglesia ...Christiana Militante: dende que Christo nuestro Señor nacio, hasta nuestros tiempos. Con Mas Vna Breve Recapitvlacion De Las cosas de España. Y la descendencia delos Reyes della. Dende Halarico primero, hasta don Philippe Segundo nuestro Señor /
1705
Na rubu titulního listu imprimatur krále Filipa II. a tasa (cena), na f.*2a-b povolení k tisku (inkviziční cenzura), na f.*4a-5a dedikace autora biskupu z Cuenky Bernardu de Fresneda (datováno 22.9.1564), na f.*5b-8b dedikační verše. -- Tištěno převážně antikvou ve dvou sloupcích, místy ztrácející se sazba. Signatury *⁸, A⁸, B⁸, A-Zz⁸, Aaa-Ccc⁸. Od 4. složky arabská foliace ve vnějších horních rozích, stránkové kustody, živá záhlaví, marginálie, kapitoly římskými číslicemi. Dřevořezové konturové iniciály ve volném prostoru i v rámečku zalomené do 4-9 řádků, verzály ve výši 2-3 řádků. Na titulním listě dřevořez 118 x 103 mm (erb dedikanta - biskupa z Córdoby Bernarda de Fresneda, s legendou "NIHIL IVCVNDIVS AVDITVR, QVAM VERITAS. EX PLATONE")
K tiskaři viz Delgado Casado nr.933 (působil v Burgosu asi v letech 1575-89, tisky jsou doloženy jen z roku 1578)
Pergamenová zlacená vazba s emblematickým zlaceným oválným supralibros věže na mořském útesu, do níž dují větry, v oválu devíza "INCONCUSSA MANET" na přední desce, na zadní desce kosočtverec z rostlinných motivků. Rámová kompozice (rámec z ornamentální linky, v rozích stylizovaná lilie). Zlacená ořízka zdobená ornamentálním vzorem z vlnovek. Stopy po zelených hedvábných tkanicích. Hřbet přetřen šedou barvou. Bibliofilská vazba pro Maríi Manrique de Lara y Mendoza, manželku Vratislava z Pernštejna (kol.1538-1608). Hřbet přetřen šedou barvou Jedna z knih, kterou María Manrique de Lara pravděpodobně darovala klementinským jezuitům (zápis o donaci však chybí)
