Latvijas historiogrāfijā joprojām nav pietiekami izpētīta 1905. gada revolūcijas tēma. Pirmā monogrāfija atjaunotajā Latvijā tika izdota tikai 2018. gadā, iezīmējot pozitīvu pavērsienu tēmas izpētē. ...Vēsturnieces Līgas Lapas nozīmīgajā pētījumā “Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā” (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018) ir analizēta kaujinieku un mežabrāļu kustība, un tajā iezīmējas arī daudzas problēmas, kurām pētniecisko uzmanību varētu veltīt medicīnas vēsturnieki. Viena no tādām tēmām ir 1905. gada revolūcijas dalībnieku likteņi. Dažus no viņiem notikumu gaita vai pašu rīcība noveda psihiatriskajā slimnīcā Aleksandra Augstumos Rīgā. Pacientu slimību vēstures ir specifisks dokumentu veids, un mediķa skatījumam ir būtiska nozīme vēsturisko personību izpratnē. Piedāvājam Latvijā pirmo darbu, kas paver perspektīvu šāda veida avotu izpētē. Publiski pirmo reizi klausītāji ar to tika iepazīstināti Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās konferences Medicīnas vēstures sekcijas sēdē 2018. gadā. Tādējādi ceram radīt pamatu diskusijai par slimības vēs- turu izpētes jēgu un iespējamo nozīmi 1905. gada revolūcijas izpētē.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Ziemeļrietumvidzemē1 pēc padomju okupācijas režīma veiktās mobilizācijas Sarkanajā armijā un represijām veidojās bruņotas pretošanās grupas mežos, lai cīnītos pret ...PSRS okupāciju. Atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, tur neizveidojās spēcīga pretošanās kustība un nedaudzās partizānu grupas lielākoties ieturēja nogaidošu taktiku, cerot uz Rietumvalstu militāru atbalstu.
Tas bija laiks starp pirmo un otro padomju varas okupācijas periodu Latvijā un vācu režīmu starp tiem. Pēc kara beigām Staļins gribēja pārspēt ārvalstu zinātnes sasniegumus. To solījās izdarīt T. ...Lisenko ar saviem palīgiem (O. Ļepešinsku un G. Bošjanu). Šajos drūmajos laikos 1948. gadā ar likumu bija aizliegta klasiskā ģenētika, bet šūnām "vajadzēja" veidoties no dzīvās vielas. Politiskās represijas vērsās pret tiem darbiniekiem, kuru radi bija leģionāri vai arī citādi "kaitīgi" cilvēki. LU fakultātēs daudzi darbinieki gan zinātniskās pārliecības, gan politisko iemeslu dēļ tika represēti. Visu šo cilvēku mūža gājums ir izziņas vērts. Šajā rakstā minēšu divus latviešu ģenētiķus ar pasaules vārdu, kuri tika represēti savas zinātniskās pārliecības dēļ. Tie ir Jānis Hilārijs Lielmanis (1895–1970) un Jānis Lūsis (1897–1979).
PDF
