Tartu Universitātes bibliotēkas ilggadējā darbinieka pētnieka Arvo Teringa apjomīgā grāmata, kas pabeigta jau 2003. gadā, bet iznākusi 2008. gadā Igaunijas Centrālā arhīva grāmatu sērijā, ir ļoti dziļš un vispusīgs, varētu pat sacīt, izsmeļošs pētījums par jauniešiem no Vidzemes un Igaunijas provincēm (guberņām) un Kurzemes hercogistes, kas studējuši Eiropas (galvenokārt Vācijas) universitātēs pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma laikaposmā no 1561. līdz 1798. gadam. Šis temats jau agrāk ir bijis vairāku Baltijas vācu autoru pētījumu objekts 19.–20. gs. sākumā, kuri publicējuši daudzu vācu universitāšu studentu – baltiešu sarakstus. Taču tik pilnīgs apskats sniegts pirmoreiz, kurā analizēti sociālie aspekti, studiju profils un reģionu statistika, studentu sadzīves īpatnības ārzemēs, pat ceļojumu maršruti, arī studentu ieradums apceļot bez Alma mater vēl arī citas ārzemju universitātes pēc studiju beigšanas u. tml.