Uzcelta 1888.gadā, arhitekts J.F.Baumanis. Viens no pēdējiem J.F.Baumaņa darbiem un arī pēdējā dzīvesvieta. Aiz Apgabala tiesas nama, teritorijā starp Aleksandra bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielu, ...atradās Ravelīna tirgus un Mazais Vērmaņa parks.
Pa kreisi - īres nams (arhit. M.Eizenšteins, 1905) un trīs koka ēkas, aiz tām - īres nams (arhit. A.Vite, 1904). Pa labi - daudzstāvu īres nams (arhit. H.Devendruss, 1902), aiz tā - divstāvu koka ...ēka, kurā atradās maizniekmeistara Albinusa Fogela maizes ceptuve un konditoreja.
Teksts uz fotonegatīva aploksnes: "Kundt"
Uzvaras kolonna atklāta 1817. gadā, arhitekta Dž. Kvarengi (1744-1817) projekts. Skulptūru veidojis Stepans Pimenovs (1784-1833). Pils laukumā uzstādītā ...pieminekļa krāsainā metāla daļas un Uzvaras dievietes skulptūru Pirmā pasaules kara sākumā evakuēja uz Krieviju. Kolonnas granīta daļas pie pils atradās līdz 1938. gadam
Teksts uz fotonegatīva aploksnes: "Photographie u. Verlag von August Lyra, Riga No. 9"
Iepriekšējā Valsts bankas Rīgas kantora ēka atradās Pils ielā 12. Jaunās ēkas (1902-1905) Krišjāņa Valdemāra ...ielā 2a projektu izstrādāja arhitekts Augusts Reinbergs (1860-1908). Galvenos būvdarbus veica mūrniekmeistara Pētera Radziņa būvuzņēmums. 1922. gadā nams kļuva par Latvijas bankas galveno ēku
Valsts bankas ēka celta (1901-1905) pēc vēlā eklektisma stila paraugiem ar Florences renesanses motīviem fasāžu apdarē. Skulpturālos ciļņus greznajā, klasiskos motīvos veidotajā iekštelpu apdarē ...darinājis A.Folcs. Ēka restaurēta 1995.gadā (arh. A.Purviņš).
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Krievijas Valsts bankas Rīgas kantora ēka, vēlākā Latvijas Bankas ēka tika celta no 1901. Līdz 1905. gadam pēc arhitekta Augusta Reinberga projekta. Ēka ir ...celta no tā laika modernākajiem materiāliem – ķieģeļiem un dzelzsbetona - vēlā eklektisma stilā ar Florences renesanses motīviem. Attēls ir uzņemts pēc Bermonta iebrukuma Rīgā 1919. gada novembrī, kad uz īsu brīdi šajā ēkā darbojās Latvijas Pagaidu valdība. Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas līdz 1936. gadam, ēkā atradās Finanšu ministrija (līdz 1939. gadam, kad tika pabeigta jaunā ēka Smilšu ielā), un no dibināšanas brīža 1922. gadā - Latvijas Banka. Ēkai tika veikta fasādes restaurēšana 1995.–1996. gadā arhitekta Andra Purviņa vadībā
Jelgavas Pils ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas celta 1738. līdz 1771.gadam, baroka stilā. Pils starp Lielupi un Driksu atradās jau kopš 1265.gada, taču tā neapmierināja Ernesta Johana ...Bīrona prasības. Tādēļ, lai varētu uzcelt jaunu pili, 1737.gadā tika pavēlēts veco pili uzspridzināt. Mūsdienās redzamā pils ir celta pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. Pils celtniecību nācās pārtraukt no 1740. līdz 1763.gadam, kad E. J. Bīrons atradās izsūtījumā. Pili hercogs sāka apdzīvot no 1772.gada. Jelgavas pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. Pils dega 1788.gadā, bet 1816.gadā pamazām nojauca tās nocietinājumu vaļņus. Pēc I pasaules kara pili nodedzināja un tās atjaunošanu sāka tikai pēc 1920.gada. 1937.gadā kādreizējo staļļu vietā pēc arhitekta Ernesta Laubes projekta uzcēla ceturto korpusu noslēdzot pils pagalmu. II pasaules karā pils izdega un tās atjaunošanas darbi tika pabeigti 1961.gadā. Mūsdienās tur atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Skats Eksporta ielas virzienā. Pa kreisi - Strēlnieku dārzs. Pirmā pa labi - pēc arhitekta V. Lunska 1897.gadā celtā ēka, aiz tās - īres nams ar tornīti (arhit. R. Cirkvics, 1898).
