This third edition of Historical Dictionary of Latvia contains a chronology, an introduction, appendixes, and an extensive bibliography. The dictionary section has over 500 cross-referenced entries ...on important personalities, politics, economy, foreign relations, religion, and culture.
This study presents the outcome of a Track II dialogue on the threats and challenges facing NATO's eastern flank in light of Russia's aggressive behavior toward its neighbors.
DIE FORMIERUNG VON SPEZIFISCH MUNDARTLICHEN BEDEUTUNGEN DER PRÄFIXALEN VERBA IN NORDWESTLICHEN MUNDARTEN VON VIDZEMEZusammenfassungDie Formierung von spezifisch mundartlichen Bedeutungen der ...präfixalen Verba wird sowohl von allgemeinen Ursachen der Entwicklung und Veränderung der Wortbedeutungen, wie auch von mundartlichen Bedeutungseigentümlichkeiten der entsprechenden Wortbildungselementen verursacht. Die präfixalen Verba, die spezifisch mundartliche Bedeutungen haben, kann man – die Ursachen dieser Spezifik in Acht nehmend – in drei Gruppen einteilen:1) Verba, deren mundartliche Bedeutungen von mundartlichen Bedeutungseigentümlichkeiten des Präfixes verursacht sind, z. B., apliku kurpes ap skapi ‘habe die Schuhe unter Schrank gelegt’, apmêzis roĩdu apuž lâvu apužã ‘(er) hat das Kehricht unter Pritsche gekehrt’. In nordwestlichen Mundarten von Vidzeme hat das Präfix ap- in verbalen Zusammensetzungen eine mundartliche Bedeutung ‘unter etwas (z. B., unterlegen, unterschieben)’; präfixale Verba mit ap-, die eine solche Bedeutung haben, bilden eine bestimmte lexikalisch-semantische Gruppe;2) Verba, deren mundartliche Bedeutungen von mundartlichen Bedeutungseigentümlichkeiten des Stammverbums verursacht sind (die Bedeutungen von präfixalen Verba sind ja mit den Bedeutungen von Stammwörtern eng verbunden), z. B., gurt ‘sinken, einsinken’ (snieks i čagàne, kãjas gur̃st iekšã) und sagurt ‘zusammenfallen’ (gàn jàu sagur̃s sẽnes / vãroties/);3) Verba, deren mundartliche Bedeutungen als Resultat der Bedeutungsentwicklung des Derivates zu betrachten sind. Diese Entwicklung steht im Zusammenhang mit allgemeinen Ursachen von semantischen Veränderungsprozessen (Bedeutungsübertragungen und -erweiterungen, Konkretisierung, Analogie u. s. w.), z. B., aizbilst ‘verwünschen’.
LATVIJAS PSR TOPONĪMIJAS ATBILSTĪBA SENPRŪŠU VALODAIKopsavilkumsBalstoties uz J. Endzelīna Senprūšu valodu, G. Geruļa Die altpreussischen Ortsnamen un R. Trautmaņa Die altpreussischen Personennamen, ...skatīti Latvijas PSR vietvārdi, kā publicētie J. Endzelīna Latvijas PSR vietvārdos (I 1956., II 1961.), tā nepublicētie (III sējuma manuskriptā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta kartotēkā), lai meklētu atbilstību senprūšu valodai.Toponīmu un hidronīmu, kur vērojama drošāka vai nedrošāka atbilstība, ir daudz – aptuveni 20–25%. Tie dalāmi 2 pamatgrupās: 1) kam pamatā latviešu literārās valodas apellatīvi un adjektīvi ((Acis, Saule, Lab- u. с). 2) kam pamatā nevar saskatīt parastos latviešu literārās valodas apellatīvus, adjektīvus u. c, bet kur vērojama lielāka vai mazāka atbilstība senprūšu valodai (reizēm arī latviešu valodas apvidvārdiem). Atklājas 3 atbilstību grupas.I. Fonētiskā: ei ie vietā (Preikuŗi); rakstos b mija ar v (Lywa : Lība); kursiskajā teritorijā ķ, ģ gaidāmā c, dz vietā (Ķeķeris, Ģērveļi u. tml).II. Leksiskā:a) apellatīvi (bieži arī toponīmi) 6 apakšgrupās (Abza, Brātiņi, Rapa, Angeri, Gar̃bas, Apāni u.d.c);b) adjektīvi, prepozīcijas (Cę̂rsna2, Cêrsupji2 u.c);c) toponīmi (Aũce, Kārsava u.c.);d) etnonīmi un novadu vārdi (Prūši, Sęm̃ba u.c.);e) antroponīmi (Asûne, Laũstiķi u.c);III. Semantiskā: kaut atbilstoši apellatīvi ir latviešu literārajā valodā, tomēr reizēm piemērotākas liekas senprūšu valodas nozīmes (piem., s. v. gaĩda, staba- u. c).Ja būtu zināms pilnīgāks senprūšu valodas vārdu krājums, atbilstošās toponīmijas procents būtu vēl augstāks.
PDF
