Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- Celiņš Liepājas Raiņa parkā . Līdz 19. gadsimta 30. gadiem šajā vietā atradās purvaina pļava ar alkšņu mežiņu, tāpēc vietu sauca par ...Alkšņiem, Alkšņu birzi vai mežu (pēc dažu novadpētnieku domām, šeit ir bijusi senlatviešu svētnīca). Parku sāka veidot pēc 1841. gadā veiktās nosusināšanas saistībā ar Liepājas - Grobiņas šosejas izbūvi. 1842. gadā otrpus šosejai izbūvēja paviljonu, kas darbojās visu gadu, ar dārzu un telpām koncertiem, kas tur notika līdz Kūrmājas uzcelšanai (1875. gadā). Ap 1848. gadu uz šejieni no pilsētas vecākā parka - Šmedema dārza - pārcēla Jāņu svinības ar tautiskām izdarībām un plašu uguņošanu. 1849. gadā pilsētas galva Kārlis Ūlihs (Ulich) aicināja liepājniekus ziedot koku dēstus parka izveidei. Parks tika veidots kā ainavu parks pēc Rīgas galvenā dārznieka Georga Kufalta (Kuphaldt) projekta. Parkā aug bērzi, liepas, kastaņas, priedes, visvairāk ir melnalkšņu (vienam no tiem apkārtmērs ir 3,7 m, bet augstums - 22 m). Ziemeļos no Tirgus ielas ir izveidots lielais pastaigu loks, ko savieno celiņi visos virzienos. 19. gadsimta beigās parks tika saukts par Jaunliepājas parku, Raiņa parka nosaukumu tas ieguva tikai 1925. gadā. 20. gadsimta 30. gados parka stādījumus papildina ar krūmu un koku grupām virsdārznieka A. Leimaņa vadībā. Diemžēl līdz ar vācu armijas ienākšanu un darbību II pasaules kara laikā Raiņa parkam līdzi nāk arī traģiska pieskaņa - 1941. gada 3. vai 4. jūlijā šeit notika pirmais dokumentētais slaktiņš. 1942. gada septembra vētrā Raiņa parkā tika bojāti kādi 120 koki, pie kam 90 aptuveni 200 gadus veci koki izgāzti ar visām saknēm vai pārlauzti. Parkā līdz 70. gadiem turpinājās zaļumballes. Mūsdienās Raiņa parks plešas 15,5 ha platībā un ir ieguvis vietējas nozīmes dendroloģiska stādījuma statusu- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: Jānis Zeps - Data provided by Europeana Collections- Otrajā pusē apsveikums- Pilsētas parks, mūsdienās Strūves parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas ...kreisajā pusē, netālu no Jēkabpils ģimnāzijas. Parku norobežo Brīvības, V. Strūves, R. Blaumaņa un Pļaviņu ielas. Parka kopējā platība 1,2 ha un tam piegulošās ielas nosaukums ir Strūves iela, godinot izcilā ģeodēzista un astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves paveikto. Strūves parks bija bagāto pilsētas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta jau senos laikos. Parkā spēlējis orķestris, darbojies restorāns un bieži uzstājušies ceļojošie akrobāti. Ieeja parkā bija par maksu. Tas bija laikā, kad to sauca par Kroņa dārzu, vēlāk par Jēkabpils pilsētas dārzu. Retais no pilsētniekiem zināja, ka vienā no dārza stūriem atrodas necils akmens, kas Jēkabpils vārdu padarījis pazīstamu ģeodēzijas zinātņu pasaulē. Tas ir Strūves ģeodēziskā meridiāna loka punkts- Somu līča- Daugavas mērījumu galapunkts. Mērījumus Tērbatas universitātes profesors Vilhelms Strūve Jēkabpilī veica 1826. gadā no 16. maija līdz 14. jūlijam. 1931. gadā, vietā, kur stāvēja ekspedīcijas mērinstruments, uzstādīja piemiņas akmeni "Strūves astronomiskais punkts. Novērots 1826. gadā. Atjaunots 1931. gadā". Meridiāna loks tika nosaukts par Strūves loku, tāpēc var teikt, ka pilsēta atrodas uz Strūves meridiāna. Krustpilietis Kārlis Skaubītis , nākamais kara lidotājs, 1911. gada vasarā demonstrēja virs Kroņa dārza kokiem lidojumu ar gaisa balonu, kas pildīts ar uzkarsētu gaisu. Padomju gados parks tika iesaukts par Puškina parku un rekonstruēts - iekārtoti soliņi un celiņi noklāti ar betona plāksnēm. Parkā, Daugavas pusē, tika uzstādīts A. Puškina krūštēls (tagad nojaukts). Pēc Atmodas 1992. gadā parku pārdēvē par Strūves parku- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain ...Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: Normunds Miķelsons - Data provided by Europeana Collections- Fotogrāfijas kopā ar neskaitāmām citām atradās Rīgā Poruka ielā 10. Māja piederēja rūpniekam Žanim Celms. ...Fotogrāfijas saglabāja Milda Margrieta Kleinhofs pēc tam, kad ģimene daļēji devās emigrācijā 1944.gadā uz Vāciju, atstājot visu kas tai piederēja Latvijā. Milda emigrācijā nedodas. Ģimenes mājā 1944. gadā sāk dzīvot Augusts Kirhenšteins un viss tiek atņemts. Arī šī fotogrāfija tika "izzagta" no pašas ģimenes mājas- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- Celiņi Liepājas Raiņa parkā. Līdz 19. gadsimta 30. gadiem šajā vietā atradās purvaina pļava ar alkšņu mežiņu, tāpēc vietu sauca par ...Alkšņiem, Alkšņu birzi vai mežu (pēc dažu novadpētnieku domām, šeit ir bijusi senlatviešu svētnīca). Parku sāka veidot pēc 1841. gadā veiktās nosusināšanas saistībā ar Liepājas - Grobiņas šosejas izbūvi. 1842. gadā otrpus šai šosejai izbūvēja paviljonu, kas darbojās visu gadu, ar dārzu un telpām koncertiem, kas tur notika līdz Kūrmājas uzcelšanai (1875. gadā). Ap 1848. gadu uz šejieni no pilsētas vecākā parka - Šmedema dārza - pārcēla Jāņu svinības ar tautiskām izdarībām un plašu uguņošanu. 1849. gadā pilsētas galva Kārlis Ūlihs (Ulich) aicināja liepājniekus ziedot koku dēstus parka izveidei. Parks tika veidots kā ainavu parks pēc Rīgas galvenā dārznieka Georga Kufalta (Kuphaldt) projekta. Parkā aug bērzi, liepas, kastaņas, priedes, visvairāk ir melnalkšņu (vienam no tiem apkārtmērs ir 3,7 m, bet augstums - 22 m). Dienvidu daļā celiņi izveidoti krusta zīmes veidā, kas atbilst galvenajiem gājēju virzieniem. 19. gadsimta beigās parks tika saukts par Jaunliepājas parku, Raiņa parka nosaukumu tas ieguva tikai 1925. gadā. 20. gadsimta 30. gados parka stādījumus papildina ar krūmu un koku grupām virsdārznieka A. Leimaņa vadībā. Diemžēl līdz ar vācu armijas ienākšanu un darbību II pasaules kara laikā Raiņa parkam līdzi nāk arī traģiska pieskaņa - 1941. gada 3. vai 4. jūlijā šeit notika pirmais dokumentētais slaktiņš. 1942. gada septembra vētrā Raiņa parkā tika bojāti kādi 120 koki, pie kam 90 aptuveni 200 gadus veci koki izgāzti ar visām saknēm vai pārlauzti. Parkā līdz 70. gadiem turpinājās zaļumballes. Mūsdienās Raiņa parks plešas 15,5 ha platībā un ir ieguvis vietējas nozīmes dendroloģiska stādījuma statusu- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain ...Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- All metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain ...Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- Miera dārzs starp Kalupes, Katoļu un Jēkabpils ielām Rīgā- All metadata published by Europeana are available free of restriction ...under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- Savinjsko nabrežje v Celju s sprehajališčem v brezovem drevoredu. Fotografija iz albuma Josipa Pelikana, 20. leta 20. stol.- All ...metadata published by Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
Provider: - Institution: - Data provided by Europeana Collections- Okrasne grede so nastajale po vzorcih iz starih vrtnarskih priročnikov. Fotografija med obema vojnama.- All metadata published by ...Europeana are available free of restriction under the Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication. However, Europeana requests that you actively acknowledge and give attribution to all metadata sources including Europeana
