Jezuītu klosteris Skaistkalnē dibināts 1677. gadā. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā ...Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā, mūkus apcietināja un vēlāk izsūtīja uz Sibīriju. Padomju darbinieki nozāģēja krustus, nodauzīja cilni pie ieejas, sadalīja klostera mantu un sadedzināja seno un izcilo klostera bibliotēku. 1950. gadā klostera ēkā tika ierīkota ambulance, vēlāk – slimnīca, kas tur darbojās līdz 1974. gadam. 1990. gadā klosteris tika atdots likumīgajai īpašniecei – baznīcai. 1991. gadā Restaurācijas institūts vēl veica klostera ēkas izpēti un sagatavoja tās glābšanas ieteikumus. Pamatu nosēšanās ir izraisījusi stipru sienu plaisāšanu, sabrukušas vairākas velves pirmajā stāvā, otrajam stāvam vairs nav pārseguma.
Kopš 2002. gada Skaistkalnē saimnieko paulīniešu ordeņa tēvi. Viņu skatieni vēršas uz savu priekšteču – jezuītu un kapucīņu – seno mītni, jo klosterim ir nepieciešamas telpas, bet konkrēta risinājuma pagaidām nav
Nav zināms vai klostera bibliotēku iznīcināja sadedzinot vai 1949. gadā izveda uz Bausku un vēlāk izdalīja pa slēgtajiem fondiem LPSR Zinātņu akadēmijā un citur. Laiku pa laikam atklātībā parādās grāmatas ar Klostera zīmogu-krusts, kuru satvērušas un tur divas rokas. Aprakstā nav minēts, ka klosteris darbojās kā vīriešu un sieviešu un tas atradās divās atsevišķās ēkās - vīriešu pie baznīcas un sieviešu aptuveni 1 kilometru Skaitkalnes ciema centrā uz nākamā pakalna. Starp attēlā redzamajām klostera māsām vajadzētu būt Olgai Daudzvārdei (ap 1961.gadu LPSR CK propagandas nodaļas angažētās grāmatas "Dvēseles cietumā"autore)
Angelina Celms - Guščenko Miķeļa meita (1890.g.12.janvārī dzimusi Podoļskas guberņā Krievijā - mirusi emigrācijā Vācijā Dettingen/Erms 1964.gadā 31.martā) ar savu audžumeitu Tatjanu Grišinu ...(1932.gada 23.jūlijā). Angelina Celms rūpnieka (Latvijas Raugs) un īres namu (Tallinas iela 30; Brīvības iela 192; Barona iela 135 un privātmājas Poruka iela 10) īpašnieka Žaņa Celma sieva. Celma kundzei piederēja vasarnīca Gončarova ielā 2
Margrieta Milda Kleinhofs dzimusi 1907.gada 30.maijā Abavas pagastā mājās Jaunzvēri kuplā ģimenē ar daudz māsām un brāļiem. Liktenis Mildu saveda kopā ar Žaņa Celma ģimeni, kur viņa tika uzņemta kā ...ģimenes loceklis un šajā ģimenē dzīvoja līdz 1944.gada nogalei, kad Žanis Celms ar kundzi Angelinu Celms un Mildas māsu Lida Kleinhof (Celmu audžumeita) aizbrauca bēgļu gaitās uz Vāciju. Mildas liktenis bija skarbs, jo viņa palika pieskatīt Celmu ģimens māju Mežaparkā Poruka iela 10 kopā ar māsīcu, krustmeitu Loniju Kušiņicevu (Celmu audžumeita). Juku laikos visa ierastā dzīve un kaimiņi pazuda. Celmu ģimenes māju drīz vien iekāroja Augusts Kirhenšteins (1944) un Milda kļuva par kalponi pašas ģimens mājā, bet Loniju no mājas izlika. Māju nacionalizēja 1948.gadā. Tieši ģimenes mājā Milda iepazinās ar savu nākamo vīru Osvaldu Auliņu, jo viņš bija A.Kirhenšteina apsardzē. Kāzas tika svinētas 1951.gada 15.februārī. Auliņu ģimene nodzīvoja kopā visu savu dzīvi Jūrmalā Dubultos Zigfrīda Meierovica prospekts 25. Tas bija netālu no Celmu kungu vasarnīcas Gončarova ielā 2, kura arī tika nacionalizēta. Margrieta Milda Auliņa mira 72 gadu vecumā Jūrmalā 1980. gada 9.maijā. Viņas vīrs Osvalds Auliņš nodzīvoja līdz 1991.gada 24.maijam. Abi apglabāti Tukumā
Liepājas Jūrmalas parks veidots pēc Rīgas galvenās dārznieka Georga Kufalta (Kuphaldt) projekta starp Peldu un Krasta (tag. Liepu) ielām. Tas bija Latvijā lielākais parks, kas stiepās 3 km platā ...joslā gar Liepājas pludmali (šobrīd tas aizņem 70 ha un ir viens no lielākajiem parkiem Latvijā). Tika plānots, ka parks būs vēl lielāks - no Dienvidu mola līdz pat Pērkones kanālam. Tajā auga ap 20 dažādu liepu šķirņu, 23 kļavu šķirnes, vītoli, bērzi, skuju koki, kā arī eksotiski koki un krūmi - dižskābarži, sarkanlapu (purpura) skābarži, Mandžūrijas valriekstu koks, lapegles, īves, melnā priede, korķozols jeb samta koks (nav izdzīvojis), tomātkrūms (diemžēl arī nav izdzīvojis) u. c. 1909. gadā Pilsētas valde nolēma izlikt parkā plāksnītes ar koku nosaukumiem. Pēdējie plašākie parka rekonstrukcijas darbi veikti 20. gadsimta 30. gados pēc pilsētas virsdārznieka A. Leimaņa projekta. Kopā parkā auga 130 dažādu koku un krūmu. Parks visvairāk cieta 20. gadsimta 50. un 60. gadu vētrās. 2000. gadā veiktajā inventarizācijā konstatētas 32 vietējās kokaugu sugas un 139 ievestās kokaugu sugas. Pēdējos gados gar stadionu ir iedēstīti dekoratīvie krūmi - vilkābeles, mežrozītes, tūjas u. c. Mūsdienās parkā atrodas minigolfa laukums, tenisa laukumi un stadions "Daugava"
Otrajā pusē: uzņemts tūlīt pēc svinīgā solijuma
Pēteris Sondors Meikula d. dzimis 1915.gadā Rēzeknes apriņķa Galēnu pagasta "Zeimuļos". Dienēja Latvijas armijā. 1944.gadā augustā iesaukts vācu ...armijā. Kara pēdējās dienās bija Kurzemes frontē. Par tālāko likteni ziņu nav.
