Kurzemes provinces muzejs līdz Otrajam pasaules karam atradās šķērsieliņā aiz tirgus laukuma, starp Uzvaras ielu un Jāņa Čakstes bulvāri. Muzeja ēku uzcēla 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Muzejs dibināts 1818. gadā un pirmajā laikā atradās agrākajā Kannulējēju (Jura Mātera) ielā Stefenhāgena nama otrajā stāvā, līdz tas pārcēlās uz jaunuzcelto ēku. Muzeja kolekcijā līdztekus vēstures priekšmetiem un dokumentiem bija muižnieku sarūpēti vērtīgi glezniecības un grafikas darbi. Kā liecina senie fotoattēli, trīsdesmitajos gados muzejā glabājušies arī senāko muižnieku dzimtu priekšteču – Livonijas ordeņa bruņinieku – bruņutērpi. Muzeja ēku sagrāva 1944. gadā. Kolekciju izlaupīja karojošo valstu karavīri. Driksas krastā, iebraucot pilsētā, labajā pusē, atradās Kurzemes bruņniecības nams jeb "Ritterhaus". Celtnes būvdarbi sākti 1803. gadā, uzceļot divstāvu ēku. 1832. gadā nolēma ēku paplašināt, jo tajā bija jāizvietota Kurzemes bruņniecības komiteja, Kurzemes kredītbiedrības direkcija un kazino. Ēkas paplašināšanai tika izvēlēts Berlīnes arhitekta Emīla Jūliusa Augusta Štrausa projekts. Nama fasādi rotāja lielas kolonnas un klasiskā meandra ornaments. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tur kādu laiku atradās Jelgavas 2. vidusskola. 30. gadu beigās ēku nolēma nojaukt. 1939. gadā ap to vietu sāka celt viesnīcu. Policijas ēka Palejas (Akadēmijas) ielā 2. 1909. gadā tās vietā pēc arhitekta Paula Eplē projekta uzcēla vienu no augstākajiem namiem Mītavā – Jelgavas krāj- un aizdevumu kases ēku. Arī šī krāšņā jūgendstila ēka nav saglabājusies