Līgatnes kultūras nams celts 1897. gadā kā Saviesīgās biedrības nams Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām. Ēku projektējis pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Saviesīgās biedrības namā darbojās teātris, koris, deju kopas, orķestris, kā arī lasāmgalds, savukārt ēkas pagrabstāvā atradās tā sauktā „bumbotava” jeb ķegļu spēles telpa. Bumbotava, iespējams, bijusi pirmā „boulinga halle” Latvijā. 1944. gadā ēku sabombordēja. Fabrikas direktora vadībā līgatnieši klubu atjaunoja, un 1950. gada novembrī ēka tika atklāta pāšreizējā izskatā. Kopš kluba atjaunošanas mazo zāli rotā divi panno „Uguns un nakts” un „Pūt vējiņi” (katras gleznas izmērs ir 3m x 9m), ko speciāli Līgatnes klubam gleznojis Rūdolfs Pīlādzis. Ievērību pelnījuši ir foajē griesti, ko klāj latviskie ornametni, savukārt lielo zāli rotā divas no ģipša veidotas lustras